Digitālās autoritārisma vecums: kā digitālās centrālās bankas valūtas un sociālās uzraudzības sistēmas apdraud brīvību

Digitālās autoritārisma vecums: kā digitālās centrālās bankas valūtas un sociālās uzraudzības sistēmas apdraud brīvību

Digitālās autoritārisma vecums tuvojas, un līdz ar to rodas jauni jautājumi par šīs attīstības iespējamo ietekmi un sekām. Pašreizējās bailes ir tādas, ka digitālās centrālās bankas valūtas (CBDC) varētu kļūt par digitālās autoritārisma instrumentu.

Termins "digitālais autoritārisms" apraksta sistēmu, kuras pamatā ir jauns darījuma modelis, kas ietver gan ekonomiskās, gan sociālās jomas. Šim modelim ir raksturīga plaša valsts kontrole, un tādējādi tas rada potenciālas briesmas privātumam un individuālām brīvībām.

Lai izprastu digitālās autoritārisma fenomenu, jāuzskata trīs galvenie komponenti, kas virza šo attīstību: digitālās centrālās bankas valūtas, sociālās uzraudzības sistēmas un tendence uz sabiedrību bez naudas.

Digitālās centrālās bankas valūtas, kas pazīstamas arī kā CBDCS, ir valsts atbalstītas digitālās valūtas, kuras publicē centrālās bankas un kas ir parasto valstu valūtu digitālā forma. Lai arī tie piedāvā dažas priekšrocības, piemēram, paaugstinātu efektivitāti un caurspīdīgumu, pastāv bažas par iespējamiem privātuma zaudēšanas un valdību finanšu darījumu centralizēto kontroli.

Tajā pašā laikā palielinās sociālās uzraudzības sistēmu izplatība, kas vēl vairāk palielina digitālo autoritārisma diapazonu. Tādās valstīs kā Ķīna, tādas progresīvas tehnoloģijas kā sejas atpazīšana un mākslīgais intelekts tiek izmantotas pilsoņu vajāšanai un uzraudzībai. Šīs sistēmas apkopo plašus personas datus, ieskaitot nodarbinātības datus, aktivitātes tiešsaistē un individuālas kustības. Balstoties uz šiem datiem, tiek apbalvots "sociālais aizdevums", kas apbalvoja atbilstību un soda, kas novirza uzvedību.

Tendence uz bezskaidras naudas sabiedrību papildus palielina digitālo autoritārismu. Mobilo maksājumu tehnoloģijas un digitālie maki galvenokārt ir izveidojušies Ķīnā, kur pat ubagi ziedojumu saņemšanai izmanto QR kodus. Ja nauda zaudē nozīmi, cilvēki, kuriem nav piekļuves digitāliem maksājuma līdzekļiem, ikdienā var saskarties ar ievērojamām problēmām. Turklāt maksājumu sistēmas ar sejas atpazīstamību rada bažas par privātumu.

Ķīna jau ir eksportējusi savu digitālās autoritārisma modeli uz tādām valstīm kā Irāna, Kuba un Venecuēla. Apvienoto Nāciju Organizācija un starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds (SVF), arī atbalsta digitālās identifikācijas un visaptverošo CBDC platformu ieviešanu visā pasaulē. Iespējamā digitālā autoritārisma izplatīšana visā pasaulē rada bažas par iejaukšanos buržuāziskās brīvībās un iespējamā varas ļaunprātīga izmantošana.

Fintechs, mobilo maku un digitālo valūtu ieviešana piedāvā komfortu un efektivitāti, taču riski, kas saistīti ar digitālo autoritārismu, pārsniedz priekšrocības. Centralizējot naudas un darījumu kontroli, valdībām ir iespēja manipulēt un uzraudzīt pilsoņus. Šo kontroli var ļaunprātīgi izmantot, un tas noved pie tā, ka cilvēki tiek aplaupīti, ņemot vērā iespējamos draudus vai iebildumus pret viņu monetārajiem pamatiem, kas savukārt apgrūtina dzīvībai svarīgu preču un pakalpojumu piekļuvi.

Digitālā autoritārisma ietekme pārsniedz finanšu aspektus. Draudi, ka jums nav piekļuves naudas, var radīt bailes un izraisīt pašpārliecinātību. Sociālo mediju platformu un tehnoloģiju gigantu valsts ietekmēšanas sadarbība var vēl vairāk palielināt informācijas uzraudzību un ieviešanu. Vājākas sabiedrības daļas varētu piespiest atteikties no tiesībām apmaiņā pret finansiālo atbalstu.

Kopumā digitālā autoritārisma pieaugumam ir būtiska ietekme uz privātumu, individuālo brīvību un buržuāzisko tiesībām. Ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība kritizētu šos notikumus un nodrošina buržuāziskās brīvības aizsardzību arvien tīklā tīklā.