Busting” kapitāla noteikumi bankām, kas saglabā kriptogrāfijas atbalstu ES parlamenta finansē
Busting” kapitāla noteikumi bankām, kas saglabā kriptogrāfijas atbalstu ES parlamenta finansē
Likumdevēji Eiropas Savienībā ir atbalstījuši likumus, kas finanšu iestādēm uzliek jaunas kapitāla prasības, ieskaitot stingrus noteikumus, lai segtu ar kriptogrāfiju saistītos riskus. Pēdējie ietekmē bankas, kurām ir digitālie aktīvi un paredzams, ka tās stājas spēkā 2025. gada janvārī.
ES likumdevējs apsūdzēja likumu par Bāzeles III kapitāla noteikumu ieviešanu bankām
Eiropas Parlamenta ekonomikas un valūtas komitejas locekļi ( ) par otrdienu atbalstīja likumu, lai ieviestu jaunākos globālos akcijas, kas paredzētas aizliegumiem. Reuters ziņojumā atklāja, ka likumdevējs ietvēra arī īpašas prasības attiecībā uz riskiem, kas rodas no kriptouzņēmumiem.
Vispārīgi noteikumi ir daļa no Bāzeles III reformām, vairākiem starptautiski saskaņotiem pasākumiem, ko Bāzeles komiteja izstrādāja banku uzraudzībai pēc 2007. līdz 2009. gadam. Viņu galvenais mērķis ir stiprināt banku uzraudzību un riska pārvaldību.
Citas jurisdikcijas, ieskaitot ASV un Lielbritāniju, virzās līdzīgā virzienā. Tomēr ar Eiropas likumprojektu ECON ievieš papildu noteikumus, kas banku iestādēm uzliek par pienākumu saglabāt pietiekami daudz kapitāla, lai pilnībā segtu kriptogrāfijas krājumus.
"Bankām ir jātur viens eiro par katru eiro, ko tās glabā kripto," sacīja Markuss Ferbers, komitejas loceklis no Vācijas. Viņš paziņoja:
Šādas nepieejamas kapitāla prasības palīdzēs nodrošināt, ka nestabilitāte kriptonauda pasaulē nepārkāpj finanšu sistēmu.
Econ ir grūtāk kā ES dalībvalstis
Izmaiņas, kas atbilst globālās banku iestāžu ieteikumiem, atspoguļo pārejas pasākumu uz turpmāku tiesību aktu. Agrāku likumprojekta versiju jau ir pieņēmusi dalībvalstis, un Eiropas Parlamentam ir jāvienojas par galīgo projektu.
ES valstis turpina izmitināt, ja ārvalstu bankas, kas sniedz pakalpojumus Eiropas klientiem, atver filiāli vai pārveido tos par meitasuzņēmumu, kurš ir stiprāks. ECON locekļi cīnījās ar grūtāku līniju, teikts ziņojumā.
Ir sagaidāma smalka noregulēšana. Piemēram, Finanšu tirgu asociācija Eiropā (AFME) norādīja, ka projektā trūkst kriptovadu definīcijas. Nozares organizācija uzskata, ka to kādā brīdī to varētu attiecināt uz marķētiem vērtspapīriem.
AFME arī saka, ka ES jāizvairās no iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm, kas saistīta ar piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un krusteniskajiem pakalpojumiem, vienlaikus mēģinot nostiprināt savu autonomiju kapitāla tirgos, ņemot vērā Apvienotās Karalistes konkurenci.
Pagājušajā vasarā ES institūcijas un dalībvalstis nolīgums (mica). Paredzams, ka pakete stāsies spēkā 2023. gadā, bet uzņēmumiem ir vēl 12 līdz 18 mēneši, lai to pieturētos.
Vai jūs ticat, ka Eiropas Parlaments atvadīsies no stingrākajām kapitāla prasībām bankām ar kriptonauda? Dalieties savās cerībās komentāru apgabalā zemāk.
Foto kredīti : Shutterstock, Pixabay, Wiki Commons, Alexandra Land/Shutterstock.com
Kommentare (0)