Krievijas Finanšu ministrija ierosina kriptovalūtu aizliegumu, bet plāno izņēmumus stabiliem līdzdāvinātājiem un kalnračiem

Krievijas Finanšu ministrija ierosina kriptovalūtu aizliegumu, bet plāno izņēmumus stabiliem līdzdāvinātājiem un kalnračiem

Krievijas Finanšu ministrija ir ierosinājusi aizliegt kriptovalūtu apriti valstī. Tomēr ir jāizdara izņēmumi no stabilām monētu izstarotājiem un kriptovalūtu kalnračiem. Priekšlikumus varētu apvienot ar jau plānotajiem likumiem, lai legalizētu kripto ieguvi.

Ministrija vēlas virzīt tiesību aktus, kas ļauj rūpnieciskajiem kalnračiem strādāt valstī. Krievijas kriptogrāfijas sektors jau ir progresējis, kas ir saistīts ar bagātīgajiem enerģijas resursiem un valsts auksto ziemas klimatu. Tomēr kalnrūpniecība pašlaik netiek atzīta par likumīgu korporatīvo formu, kā arī to nevar aplikt ar nodokļiem. Ministrija vēlas mainīt šo situāciju un cer, ka kalnrūpniecības likumu drīz pieņems valsts dome.

Tomēr šifrēšanas centrālā banka ir izaicinājums. Tā vēlas aizliegt “privātas” kriptoņu, piemēram, Bitcoin. Tomēr dažos pēdējos mēnešos banka ir norādījusi, ka tā būtu gatava kompromisu dažos tās attieksmes aspektos. Tas arī ļāva tirdzniecības uzņēmumiem izmantot kriptovalūtas, lai izvairītos no sankcijām.

Runājot par kriptogrāfijas juridisko situāciju Krievijā, likumdevējs līdz šim ir pieņēmis tikai kriptonauda specifisku likumu. Šis likums aizliedz kriptonauda izmantošanu kā maksājuma līdzekli un aizliedz uzņēmumiem reklamēt ar kriptogrāfiju saistītiem pakalpojumiem. Visi pārējie likumu un priekšlikumu projekti nevarēja apmierināt rūpnieciski draudzīgo finanšu ministriju vai kriptoskeptiķu centrālo banku.

Lai izbeigtu strupceļa gadus, Finanšu ministrija tagad ir ierosinājusi aizliegt kriptovalūtu apriti, izņemot kriptogrāfijas ieguvi. Tas faktiski aizliegtu kriptogrāfijas apmaiņas un kriptonauda naudas mašīnas Krievijā.

Finanšu ministrija jau saskārās ar izaicinājumiem. Divas tiesībaizsardzības iestādes noraida izmaiņas un prasa turpmākas diskusijas. Federālais drošības dienests (FSB) un štata izmeklēšanas komiteja uzsver skaidrākas definīcijas nepieciešamību un ka ierosinātais formulējums varētu radīt neskaidrības.

Varētu būt arī grūti izpildīt šādu aizliegumu, jo apmēram 12 % krievu ir kriptovalūtas. Agrāk tiesībaizsardzības aģentūras jau ir izvirzījušas šķēršļus, piemēram, pieprasījumu, lai kalnraču marķieris būtu jāpārdod tikai ārvalstu kriptogrāfijas biržās, brīdinot par naudas atmazgāšanas pieaugumu.

Atliek redzēt, vai tiesībaizsardzības iestāžu iebildumi kļūs par Finanšu ministrijas kriptogrāfijas plāniem. Pa to laiku tiek spekulēts, vai plānotajam likumam, lai legalizētu kriptogrāfijas ieguvi, ir iespējama ieviešanas iespēja.