skepsis Patērētājs bloķē digitālā eiro ieviešanu: ECB pirms izaicināšanas uzdevuma

<p> <strong> skepsis Patērētājs bloķē digitālā eiro ieviešanu: ECB pirms izaicināšanas uzdevuma </strong> </p>

ECB grūtības, ieviešot digitālo eiro

Eiropas Centrālā banka (ECB) saskaras ar izaicinājumu padarīt Eiropas patērētājus par digitālās centrālās bankas valūtas (CBDC) priekšrocībām. Neskatoties uz gadiem ilgo studiju un diskusiju par digitālo eiro, šobrīd publicētā izmeklēšana liecina, ka Eiropas pilsoņu pieņemšana joprojām ir zema.

Darba dokuments, ko nesen publicēja ECB ar nosaukumu "Patērētāju iestatījumi, salīdzinot ar centrālās bankas digitālo valūtu", uzsver Eiropas mājsaimniecību skepsi. Pētījumā, kurā analizētas 19 000 cilvēku atbildes no vienpadsmit eiro valstīm, tiek parādīti centrālie komunikācijas šķēršļi digitālā eiro ieviešanai. Respondentiem ir tendence ņemt vērā digitālos eiro hipotētiskā naudas summu sadalījumā tikai minimāli, kamēr viņi dod priekšroku pierādītiem finanšu instrumentiem, piemēram, skaidrai naudai un krājkontiem.

Viens no būtiskajiem šīs izmeklēšanas rezultātiem ir nepieciešamība pēc spēcīga izplatīšanas plāna. Politisko lēmumu veidotāji saskaras ar izaicinājumu pārliecināt patērētājus par digitālā eiro priekšrocībām; Šī ir joma, kurā nepieciešami papildu pētījumi. Pētījums parāda, ka eirozonā jau ir dažādas maksājuma metodes, kas daudzu patērētāju acīs apšauba nepieciešamību pēc digitālā eiro.

ECB uzsver, ka digitālajam eiro vajadzētu veicināt Eiropas finanšu infrastruktūras modernizāciju un jānodrošina monetārā suverenitāte. Tomēr daudziem Eiropas patērētājiem tas nešķiet steidzami bažas. Salīdzinot ar tādām valstīm kā Ķīna, kur digitālie maksājumi ir izplatīti, eirozonā jau ir noteiktas maksājuma metodes, kas ir gan digitālā, gan uz skaidru naudu.

Analīze rāda, ka labāka izpratne par digitālo eiro, izmantojot izglītības resursus, piemēram, skaidrojoši video, uzstāj - tas norāda, ka izpratnes trūkums ir problēmas sastāvdaļa. Neskatoties uz to, nepieciešamība veikt plašus mārketinga un izglītības pasākumus rada jautājumus. Ja digitālais eiro faktiski piedāvā priekšrocības salīdzinājumā ar esošajām maksājumu metodēm, vai nevajadzētu pieņemt automātiski?

Turklāt skepse salīdzinājumā ar digitālo eiro atspoguļo plašāku pretestību CBDC citās valstīs, piemēram, ASV. Politiķi saka, ka valdības kontrolētās digitālās valūtas varētu radīt risku pilsoņu finanšu uzraudzībai un kontrolei.

Neskatoties uz šīm atrunām, Eiropas finanses turpina mudināt ieviest digitālos eiro. Tiek apgalvots, ka pastāvīgs digitālais eiro varētu stiprināt reģiona ekonomisko autonomiju. Atliek redzēt, vai šis arguments ir pietiekams, lai pārliecinātu patērētājus, kuri pieturas pie viņu vēlamajām maksājuma metodēm.

ECB ir pagrieziena punktā: vai digitālā eiro ieviešana izdodas, ir atkarīgs no tā spējas skaidri paziņot šīs jaunās valūtas vērtībai un priekšrocībām. Ņemot vērā pašlaik trūkstošo lietojumprogrammu, digitālais eiro varētu parādīties kā vēl viens mēģinājums piedāvāt risinājumu, kas nav pastāvīga problēma. Lai izvairītos no noraidīšanas, ECB vispirms ir jānoskaidro pamatjautājums: vai tiešām Eiropai ir nepieciešams digitālais eiro? Pašlaik sabiedrības atbilde, šķiet, ir skaidra "nē".