Pabeigta digitālā eiro prototips - lēmums par ieviešanu 2023. gada rudenī

Pabeigta digitālā eiro prototips - lēmums par ieviešanu 2023. gada rudenī

Tiek pabeigts digitālā eiro prototips. Neskatoties uz to, joprojām pastāv bažas par digitālās centrālās bankas valūtu. Bundesbankas valdes loceklis Burkhards Balzs nesen komentēja digitālā eiro iespējas un riskus.

Lēmums ieviest digitālo eiro tiks pieņemts 2023. gada rudenī

Digitālā eiro prototips, kuru izstrādāja Eiropas Centrālā banka (ECB), nesen uzņēma svarīgu šķērsli. Saskaņā ar ziņojumiem digitālais eiro ir veiksmīgi pārbaudīts, un otrais testa posms tika pabeigts. Pretstatā digitālajām eiro, kas kontrolē ECB, ir paredzēta digitālā eiro, atšķirībā no decentralizētām kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin un Ethereum, un kura ir paredzēta kā naudas papildinājums. Papildus dažādiem fintech uzņēmumiem ASV grupas Amazon piedalījās arī testos. Sākotnēji projekts tika izveidots iespējamai digitālās centrālās bankas valūtas ieviešanai visā ES laikā no 2021. gada jūlija līdz 2023. gada rudenim. Rudenī tagad jāpieņem lēmums par to, vai tiek ieviests digitālais eiro vai projekts tiks pārtraukts. ECB direktors Fabio Panetta tomēr skaidro, ka digitālā eiro ieviešana nebūtu iespējama līdz 2026. gada rudenim. Viņš arī uzsver, ka digitālajam eiro vajadzētu tikai papildināt skaidru naudu un neaizstāt.

Kritika par digitālo eiro

Neskatoties uz ECB apgalvojumiem, ka skaidru naudu nevajadzētu atcelt, joprojām ir kritiķi un skeptiķi attiecībā uz digitālās centrālās bankas valūtu. Papildus bailēm no skaidras naudas pieejamības kritiski tiek uzskatīts arī digitālā eiro datu drošības trūkums. Kā ziņo Deutschlandfunk, privātums būtu labāk aizsargāts, it īpaši tiešsaistes maksājumos. Federālā patērētāju centra direktore Ramona Pop skaidro, ka ES jāuzlabo savas datu aizsardzības vadlīnijas, lai digitālais eiro pārstātu vākt datus. Anonimitāte, maksājot digitālo, ir svarīga.

Burkhard Balz par digitālo eiro

Bundesbank valdes loceklis Burkhards Balzs nesen komentēja digitālā eiro iespējas un riskus. Kā ziņo žurnāla IT Financial, runā Ekonomikas skolā, viņš nodarbojās ar Digitālās centrālās bankas valūtas lomu. Balzs uzsvēra, ka daudzas valstis jau ir veikušas digitālo centrālās bankas valūtu izmēģinājuma projektus, un dažas valstis to jau ir ieviesušas. Neskatoties uz to, digitālās centrālās bankas valūtas ieviešanai nav standarta risinājuma. Runa ir par to, lai nodrošinātu gan kontroli pār maksājumiem, gan neatkarību no starptautiskiem digitālajiem uzņēmumiem, īpaši no ASV. Ir svarīgi apspriest šo uzņēmumu valstu un centrālo banku atkarības. Balzs atklāja, ka digitālo maksājumu risinājumu tendence varētu palielināties un ka valūtas sistēma varētu atbildēt un piedāvāt alternatīvas koncepcijas. Digitālais eiro saņemtu piekļuvi drošai centrālās bankas naudu visiem digitālajā telpā. Ja maksājuma naudas izmantošana turpina samazināties, tas apdraudēs valsts naudas lomu, mūsu monetārās sistēmas stūrakmeni. Privātās naudas konvertējamība valsts naudā ir svarīgs mūsu divu stiklu monetārās sistēmas stūrakmens, uzsver Balzu.

Digitālā eiro panākumi ir atkarīgi no dažiem ietvara nosacījumiem. Tas ietver plašu lietojamību bez nevēlamām blakusparādībām. Digitālajam eiro jābūt vispārēji piemērojamam gan veikalos, gan starp privātpersonām un e-komercijā. Lai sasniegtu visus patērētājus, būtu nepieciešama maciņš un fiziskā karte kā digitālā eiro izpausmes. Balzs skaidro, ka eirosistēma neplāno kļūt par komercbanku 340 miljoniem Eiropas pilsoņu. Tā vietā banku sektora ilgtermiņa kompetence jāizmanto, lai saglabātu tradicionālās lomas monetārajā sistēmā, centrālajai bankai fonā un banku un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem klienta interfeisā. Turklāt digitālais eiro jāievieš tādā veidā, lai to varētu paplašināt, iekļaujot turpmākus un jaunus nākotnes uzņēmējdarbības modeļus. Tam nepieciešama nākotnes necaurlaidīga infrastruktūra.

Balz arī uzsvēra, ka drošības un datu aizsardzībai ir galvenā loma digitālās centrālās bankas valūtas ieviešanā. Iedzīvotāju uzticēšanās un aizsardzība pret krāpšanu ir būtiska. Tāpēc personas dati būtu ierobežoti un jāapstrādā, stingri ievērojot datu aizsardzības likumus. Noslēgumā Balzs uzsvēra, ka digitālā eiro panākumi nav pašsaprotams jautājums un ka ir nepieciešama stingra analīze un atvērtība šādām fundamentālām tehnoloģiskām izmaiņām, jo ​​ir nepieciešama digitālo centrālās bankas valūtu ieviešana.

Redaktion Finanzen.net