Beļģijas Centrālās bankas vadītājs

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Beļģijas Nacionālās bankas vadītājs Pjērs Vunšs uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzētu vēl vairāk paaugstināt procentu likmes, lai cīnītos ar nepatīkamo inflāciju. Martā iestāde paaugstināja procentu likmes līdz 3,5% (augstākais rādītājs kopš 2008. gada finanšu sabrukuma). Līdzīgu stratēģiju štatos īsteno arī Federālo rezervju sistēma, kuras procentu likmes šobrīd ir robežās no 4,75% līdz 5%. Lai gan etalona paaugstināšanas mērķis ir ierobežot naudas piedāvājumu un tādējādi apkarot straujo inflāciju, tā arī palielina aizņēmumu izmaksas, atturot dažus investorus...

Pierre Wunsch – Gouverneur der Belgischen Nationalbank – ist der Meinung, dass die Europäische Zentralbank (EZB) die Zinsen weiter erhöhen sollte, um die lästige Inflation zu bekämpfen. Die Institution hob die Zinsen im März auf 3,5 % an (den höchsten Wert seit dem Finanzcrash im Jahr 2008). Die Federal Reserve verfolgt auch in den Staaten eine ähnliche Strategie, wobei die Zinssätze derzeit in einer Bandbreite von 4,75 % bis 5 % liegen. Während die Anhebung der Benchmark darauf abzielt, die Geldmenge zu begrenzen und damit die galoppierende Inflation zu bekämpfen, erhöht sie auch die Kreditkosten, was einige Anleger davon abhalten …
Beļģijas Nacionālās bankas vadītājs Pjērs Vunšs uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzētu vēl vairāk paaugstināt procentu likmes, lai cīnītos ar nepatīkamo inflāciju. Martā iestāde paaugstināja procentu likmes līdz 3,5% (augstākais rādītājs kopš 2008. gada finanšu sabrukuma). Līdzīgu stratēģiju štatos īsteno arī Federālo rezervju sistēma, kuras procentu likmes šobrīd ir robežās no 4,75% līdz 5%. Lai gan etalona paaugstināšanas mērķis ir ierobežot naudas piedāvājumu un tādējādi apkarot straujo inflāciju, tā arī palielina aizņēmumu izmaksas, atturot dažus investorus...

Beļģijas Centrālās bankas vadītājs

Beļģijas Nacionālās bankas vadītājs Pjērs Vunšs uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzētu vēl vairāk paaugstināt procentu likmes, lai cīnītos ar nepatīkamo inflāciju. Martā iestāde paaugstināja procentu likmes līdz 3,5% (augstākais rādītājs kopš 2008. gada finanšu sabrukuma).

Līdzīgu stratēģiju štatos īsteno arī Federālo rezervju sistēma, kuras procentu likmes šobrīd ir robežās no 4,75% līdz 5%.

Lai gan etalona palielināšanas mērķis ir ierobežot naudas piedāvājumu un tādējādi apkarot straujo inflāciju, tas arī palielina aizņēmumu izmaksas, kas varētu atturēt dažus investorus no noteiktu aktīvu, tostarp kriptovalūtu, tirdzniecības.

Maijā pievienot līdz 50 bāzes punktiem?

Lai gan gada inflācija eiro zonā pēdējos mēnešos ir samazinājusies, sacīja VunšsuzskataECB būtu jāpaātrina bilances samazināšana, lai stimulētu turpmāku procentu likmju paaugstināšanu:

"Mums ir jādara vairāk, lai cīnītos pret kvantitatīvo stingrību. Mēs varētu pilnībā pārtraukt reinvestēšanu šogad, un pat ar to portfeļa atvienošana prasīs vairākus gadus."

Pierre WunschPjērs Vunšs, Centrālā banka

Beļģijas centrālās bankas vadītājs, kurš bija viens no pirmajiem, kas cēla trauksmi par satraucošajiem inflācijas līmeņiem Vecajā kontinentā, iespējamo procentu likmju paaugstināšanu vēl par 75 bāzes punktiem raksturoja kā "piemērotu". Tomēr viņš sagaida, ka nākamais pieaugums būs par ceturtdaļu vai pusi procenta:

"Domāju, ka maijs būs ap 25 vai 50 bāzes punktiem. Ja pamatinflācijā ir vēl kāds pozitīvs pārsteigums un ECB (ceturkšņa) kredītu apsekojums neizskatās pārāk slikts, tad varbūt vajag veikt 50. Ja pamatinflācijā ir pozitīvs pārsteigums, tad varbūt piemērotāk ir 25."

Daudzi centrālo baņķieri ir apgalvojuši, ka pavērsienam vajadzētu notikt, tiklīdz inflācija samazināsies līdz 2% (vēlamais mērķis, kas varētu sniegt labumu patērētājiem un veicināt ekonomikas izaugsmi). Vunšs atbalsta šo teoriju un saka, ka ECB vajadzētu pieturēties pie savas stratēģijas, līdz šis mērķis ir sasniegts.

Institūts nesen paaugstināja procentu likmes par 0,5% līdz 3,5%, savukārt inflācija zonā ir atdzisusi līdz 6,9% (no 2023. gada marta).

Francijas Bankas vadītājs uzskata, ka politika ir tuvu beigām

Pretēji gaidītajam, Banque de France gubernators Fransuā Vilero de GalhauteicaECB jau ir īstenojusi lielāko daļu savu procentu likmju paaugstināšanas:

"Mēs jau esam pabeiguši lielāko daļu no mūsu likmju paaugstināšanas ceļa, un visspēcīgākā ekonomiskā ietekme nākotnē būs to, kas jau tiek plānots."

Galhau uzskata, ka centrālajai bankai ir jāieiet “atvērtākā” fāzē, kurā procentu likmes paliek nemainīgas ilgāku laiku, nevis tiek paaugstinātas pēc katras komitejas sēdes:

"Procentu likmēm, tāpat kā ballistikai, garāks ir svarīgāks par augstāku."

.